Pulksten 20 noslēdzoties 10. Saeimas vēlēšanām, tiek slēgti visi 949 vēlēšanu iecirkņi Latvijā, tostarp 14 mūsu pilsētā.
Pilsoņi balsot varēja jebkurā no iecirkņiem visā Latvijā, saņemot pasē spiedogu par piedalīšanos vēlēšanās. Balsotājiem bija atvērti arī 64 vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs. Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati, šogad vēlēšanās pilsoņu aktivitāte bijusi augstāka nekā iepriekš. Līdz pulksten 16 Latvijā bija nobalsojuši 46,6% jeb 695 210 balsstiesīgo vēlētāju. Tiesības balsot 10.Saeimas vēlēšanās bija 1 491 735 Latvijas pilsoņiem.
10. Saeimas vēlēšanas nodrošināja CVK, 109 novadu vēlēšanu komisijas, deviņu republikas pilsētu vēlēšanu komisijas un 1013 vēlēšanu iecirkņu komisijas. Vēlēšanu sarīkošanā bija iesaistīti gandrīz 10 000 vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku.
Parlamenta vēlēšanas Latvijā norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpa arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.
No katra vēlēšanu apgabala parlamentā ievēlams noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100. 10.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ir 29 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 27, Latgales vēlēšanu apgabalā – 16, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 15 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 13 deputātu vietas.
10.Saeimas vēlēšanām reģistrēti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti ar 1234 deputātu kandidātiem. Katrs deputāta kandidāts 10.Saeimas vēlēšanās drīkstēja kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā.
CVK apkopotā informācija liecina, ka 1.Saeimas vēlēšanās 1933.gadā piedalījās 82,2% vēlētāju, 2.Saeimas vēlēšanās 1925.gadā – 74,9%, 3.Saeimas vēlēšanās 1928.gadā – 79,3%, 4.Saeimas vēlēšanās 1931.gadā – 80%, 5.Saeimas vēlēšanās 1993.gadā – 89,9%, 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā – 71,9%, 7.Saeimas vēlēšanās 1998.gadā – 71,9%, 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā – 71,36%, 9.Saeimas vēlēšanās – 62,28% vēlētāju.
LETA
5.4 °C,
1.8 m/s,
91.1 % 
5.4 °C,
1.8 m/s,
91.1 %