Krievijas korporācija «UralVagonZavod» (UVZ) ar meitas struktūru starpniecību ir gatava atvērt dzelzceļa vagonu būves un remonta rūpnīcu Jelgavā, laikrakstam «Dienas Bizness» pastāstījis VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) prezidents Uģis Magonis.
www.jelgavasvestnesis.lv
Viņaprāt, tas varētu būt pat reālāks projekts par vagonu būves rūpnīcas izveides ieceri Daugavpilī, kur līdzdarbojas arī LDz.
Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apstiprina, ka pie viņa ir bijuši UVZ pārstāvji, kuri gan vairāk ievākuši informāciju projekta sagatavošanai, taču nav bijuši lēmuma pieņēmēji. Patlaban ir skaidrs, ka tiek meklētas telpas, un pilsēta, protams, ir ļoti ieinteresēta šādas rūpnīcas izveidē. Latvijai ir vajadzīgas gan darba vietas, gan potenciālais gala produkts – vagoni, norāda Jelgavas mērs.
Šis projekts ir reāls, jo UVZ pašiem ir lējumi, kā arī vienīgajiem Krievijā ir kvota uz lējumiem Ķīnā, skaidrojis U.Magonis. Šonedēļ Maskavā viņam ir paredzēta tikšanās, lai uzzinātu, kāda palīdzība no LDz varētu būt vajadzīga projekta veiksmīgai īstenošanai Latvijā. Varētu būt, ka nekas sevišķs nav nepieciešams, pieļauj LDz prezidents.
Patlaban par Baltijas reģionu vērojama interese gan vagonu modernizācijas, gan būvniecības jomā. Tiek sasniegti aizvien jauni kravu apgrozījuma rekordi, kopējais vagonu parks kļūst mazāks, un nosacīti nav vairs valstu dzelzceļa kompāniju monopols, kuras varētu diktēt noteikumus remonta veicējiem. Ir privātas kompānijas, kas operē ar pietiekami lielu vagonu skaitu vagonu, kas visi kādā brīdī ir jāremontē. Tādēļ arī ir interese ieguldīt resursus vagonu remontam, skaidro Magonis.
Turklāt šādas rūpnīcas izveide būtu izdevīga arī LDz. Ja UVZ ražotu vagonus Latvijā, tie būtu lētāki, jo visa loģistika un vagonu atvešana tos sadārdzina. Protams, UVZ ražotu vairāk, nekā LDz nepieciešams, secina Magonis.
UVZ vada integrētu struktūru, kurā ir vairāk nekā 20 industriālie uzņēmumi, izpētes institūti un projektēšanas biroji Krievijā, liecina informācija korporācijas mājaslapā. UVZ produkcijas klāstā ir ne tikai dzelzceļa vagoni un traktori, bet arī militārā tehnika. UVZ ir arī lielākais tanku ražotājs pasaulē, informē ziņu aģentūra LETA.
«Kamēr mēs gaidīsim, kad vagoni tiks saražoti Latvijā, baidos, ka mūs visus noņems no amatiem, jo nespēsim nodrošināt nepieciešamo pārvadājumu apjomu,» saka «LDz Cargo» vadītājs Guntis Mačs. «Ar to šogad nerēķinos, jo vagonus man vajag jau tagad. Protams, ja uztaisīs, ļoti labi.»
Šā gada martā LDz paziņoja par plāniem sākumā salikt, bet tad arī ražot vagonus Daugavpilī, liecina «Nozare.lv» sniegtā informācija.
Situācija tur nav vienkārša, par ieceri ražot vagonus Daugavpilī stāsta Magonis. «Mums šis projekts tika piedāvāts, un mēs to nenoraidījām,» skaidro LDz vadītājs. Kapitālieguldījumi SIA «Rīgas vagonbūves uzņēmums «Baltija»» (RVU) vajadzīgi neesot, bet problēma ir nevis esošo rūpnīcu skaitā, bet gan lējumu kvalitātē, ko izmanto detaļām.
«Jautājums ir par to, ar ko šī kompānija ir labāka par citām, kuras nevar dabūt labus lējumus, bet šī dabūs tādus, ko var sertificēt tirgū, kur mēs strādājam,» norāda LDz vadītājs. Patlaban soli pa solim tiek iets uz priekšu, un pirmais vagons tiks komplektēts rūpnīcā Baltkrievijā. «Ja tiks radīts produkts, kuru varēs sertificēt uz to detaļu bāzes, kuras piedāvā privātais investors, tad varam investēt savās teritorijās Daugavpilī un celt šo rūpnīcu,» akcentē Magonis.
LDz meitaskompānijai «LDz ritošā sastāva serviss» RVU pieder 25% daļu, bet 37% pieder Lielbritānijas investoram Georgijam Česnokovam un 38% – Krievijas investoram Andrejam Žakalovam, kurš ir arī vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.
Lai varētu apkalpot visus kravu nosūtīšanas pieprasījumus, tostarp uz un no Afganistānas nākotnē, «LDz Cargo» iepirks 400-500 vagonus gadā, kas prasīs ap 25 miljoniem latu. Tā kā uzņēmumam jārīko iepirkumu konkurss, patlaban ir grūti pateikt, kas būs vagonu piegādātāji. Īpaši daudz rūpnīcu gan neesot, norāda Mačs.
Skaidrs, ka vagoni nāks no Krievijas un Ukrainas, taču ķīniešu lējumu sliktās kvalitātes dēļ «mēs nepērkam no tām rūpnīcām, kuras izmanto Ķīnas detaļas».
15.2 °C,
3.9 m/s,
80 % 
15.2 °C,
3.9 m/s,
80 %