Latvijā ir vismazākie zāļu iegādes kompensācijas apjomi Baltijas un Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, biznesa portālam «Nozare.lv» apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.
Šogad kompensējamo medikamentu iegādei atvēlēts tāds pats finansējuma apjoms kā pērn – 45 eiro (31,5 lati) uz iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Igaunijā šogad zāļu iegādei atvēlēti 66 eiro (46,2 lati), bet Lietuvā – 56 eiro (39,2 lati) uz iedzīvotāju.
Kopumā Latvijā šogad kompensējamo medikamentu iegādei atvēlēti 71,6 miljoni latu, kas ir par 7% mazāk nekā 2008. gadā, kad tam tika novirzīti 77 miljoni latu.
«Ir skaidrs, ka turpmāki veselības budžeta samazinājumi vienkārši vairs nav iespējami,» komentē Bundulis.
Pērn ES vidēji zāļu iegādes kompensācijai atvēlēti 350 eiro (245 lati), tostarp valstīs, kas ES iestājās vienlaikus ar Latviju, Ungārijā, Slovēnijā un Čehijā, vidējais kompensācijas apjoms bijis gandrīz trīskārt lielāks nekā Latvijā – 130 eiro (91 lats).
Pēc Bunduļa teiktā, zemais finansējums ierobežo zāļu pieejamību Latvijā, un 2009.gadā kopējais zāļu tirgus Latvijā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājies par 4,5%, savukārt kompensējamo zāļu tirgus sarucis par 6,9%.
VM pārstāvis norāda, ka mazā tirgus dēļ rodas situācijas, kurās lētāko medikamentu ražotāji tos izņemot no Latvijas tirgus, vienlaikus piebilstot, ka, patentbrīvajiem medikamentiem ienākot zāļu tirgū, kopējās cenas attiecīgajā kategorijā samazinās līdz pat 70%.
Jau ziņots, ka šonedēļ notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē Bundulis norādīja uz nepieciešamību veicināt patentbrīvo medikamentu izmantošanu iedzīvotāju ārstēšanā.
Kā norādīja Bundulis, patentbrīvo medikamentu, kas ir vienādas efektivitātes lētākas alternatīvas populārākām zālēm, izmantošana ļautu celt iedzīvotāju pirktspēju gan kompensējamo zāļu tirgū, gan vispārīgi farmācijas nozarē un būtu vērtējama kā viena no efektīvākajām metodēm vispārējās zāļu cenu dārdzības samazināšanai.
Bundulis uzsvēra, ka ir nepieciešama ārstu un farmaceitu motivēšana ieteikt tieši patentbrīvos medikamentus iedzīvotāju ārstēšanā, vienlaikus atzīstot, ka «diemžēl līdz šim sistēma nestrādā, kā gribētos».
Pēc Veselības ekonomikas centra (VEC) datiem, valsts piešķirtais finansējums kompensējamajiem medikamentiem Latvijā pašlaik ir mazāks par nepieciešamo efektīvas veselības aprūpes nodrošināšanai.
«Kompensējamie medikamenti ir viens no būtiskākajiem veselības aprūpes pamatelementiem. Savlaicīgi nodrošinot pacientiem nepieciešamos kompensējamos medikamentus, tiek samazināts pacientu skaits, kuriem jāārstējas ar ielaistākām slimībām un par daudz lielākām izmaksām slimnīcās,» iepriekš pauda VEC pārstāve Laura Lapiņa.
Arī «Euroaptiekas» valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe savā blogā biznesa portālā «Nozare.lv» pauda, ka iespējamā valsts budžeta samazināšana kompensējamām zālēm par septiņiem miljoniem latu būtu nesaprātīgs valdības lēmums, jo lielai daļai iedzīvotāju šie medikamenti ir vienīgā iespēja izdzīvot, un ka Funkciju audits, izsakot priekšlikumu samazināt valsts budžeta izdevumus zāļu kompensācijai, ir pieļāvis kļūdu.
LETA