5.4 °C, 1.8 m/s, 91.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāLatvijas zāļu iegādes kompensācijas apjomi – zemākie Baltijā un ES
Latvijas zāļu iegādes kompensācijas apjomi – zemākie Baltijā un ES
01/10/2010

Latvijā ir vismazākie zāļu iegādes kompensācijas apjomi Baltijas un Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, biznesa portālam «Nozare.lv» apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.

Latvijā ir vismazākie zāļu iegādes kompensācijas apjomi
Baltijas un Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, biznesa portālam
«Nozare.lv» apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāra
vietnieks Juris Bundulis.

Šogad kompensējamo medikamentu iegādei atvēlēts tāds pats
finansējuma apjoms kā pērn – 45 eiro (31,5 lati) uz iedzīvotāju.
Salīdzinājumam – Igaunijā šogad zāļu iegādei atvēlēti 66 eiro (46,2
lati), bet Lietuvā – 56 eiro (39,2 lati) uz iedzīvotāju.

Kopumā Latvijā šogad kompensējamo medikamentu iegādei atvēlēti
71,6 miljoni latu, kas ir par 7% mazāk nekā 2008. gadā, kad tam
tika novirzīti 77 miljoni latu.

«Ir skaidrs, ka turpmāki veselības budžeta samazinājumi
vienkārši vairs nav iespējami,» komentē Bundulis.

Pērn ES vidēji zāļu iegādes kompensācijai atvēlēti 350 eiro (245
lati), tostarp valstīs, kas ES iestājās vienlaikus ar Latviju,
Ungārijā, Slovēnijā un Čehijā, vidējais kompensācijas apjoms bijis
gandrīz trīskārt lielāks nekā Latvijā – 130 eiro (91 lats).

Pēc Bunduļa teiktā, zemais finansējums ierobežo zāļu pieejamību
Latvijā, un 2009.gadā kopējais zāļu tirgus Latvijā, salīdzinot ar
2008.gadu, samazinājies par 4,5%, savukārt kompensējamo zāļu tirgus
sarucis par 6,9%.

VM pārstāvis norāda, ka mazā tirgus dēļ rodas situācijas, kurās
lētāko medikamentu ražotāji tos izņemot no Latvijas tirgus,
vienlaikus piebilstot, ka, patentbrīvajiem medikamentiem ienākot
zāļu tirgū, kopējās cenas attiecīgajā kategorijā samazinās līdz pat
70%.

Jau ziņots, ka šonedēļ notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu
komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē Bundulis
norādīja uz nepieciešamību veicināt patentbrīvo medikamentu
izmantošanu iedzīvotāju ārstēšanā.

Kā norādīja Bundulis, patentbrīvo medikamentu, kas ir vienādas
efektivitātes lētākas alternatīvas populārākām zālēm, izmantošana
ļautu celt iedzīvotāju pirktspēju gan kompensējamo zāļu tirgū, gan
vispārīgi farmācijas nozarē un būtu vērtējama kā viena no
efektīvākajām metodēm vispārējās zāļu cenu dārdzības
samazināšanai.

Bundulis uzsvēra, ka ir nepieciešama ārstu un farmaceitu
motivēšana ieteikt tieši patentbrīvos medikamentus iedzīvotāju
ārstēšanā, vienlaikus atzīstot, ka «diemžēl līdz šim sistēma
nestrādā, kā gribētos».

Pēc Veselības ekonomikas centra (VEC) datiem, valsts piešķirtais
finansējums kompensējamajiem medikamentiem Latvijā pašlaik ir
mazāks par nepieciešamo efektīvas veselības aprūpes
nodrošināšanai.

«Kompensējamie medikamenti ir viens no būtiskākajiem veselības
aprūpes pamatelementiem. Savlaicīgi nodrošinot pacientiem
nepieciešamos kompensējamos medikamentus, tiek samazināts pacientu
skaits, kuriem jāārstējas ar ielaistākām slimībām un par daudz
lielākām izmaksām slimnīcās,» iepriekš pauda VEC pārstāve Laura
Lapiņa.

Arī «Euroaptiekas» valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe savā blogā
biznesa portālā «Nozare.lv» pauda, ka iespējamā valsts budžeta
samazināšana kompensējamām zālēm par septiņiem miljoniem latu būtu
nesaprātīgs valdības lēmums, jo lielai daļai iedzīvotāju šie
medikamenti ir vienīgā iespēja izdzīvot, un ka Funkciju audits,
izsakot priekšlikumu samazināt valsts budžeta izdevumus zāļu
kompensācijai, ir pieļāvis kļūdu.

LETA