Latvijā

Šodien pulksten 6.09 iestājās astronomiskais rudens.

Šodien pulksten 6.09 iestājās astronomiskais
rudens.

Rudens ekvinokcija ir laika moments, kurā Saules diska centrs
šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes
uz dienvidu puslodi. Šajā laikā diena ar nakti visos Zemes punktos
ir vienādā garumā, un diena lēnām kļūst arvien īsāka par nakti.

Kā vēsta tautas ticējums, kāds vējš pūtīs rudens iestāšanās
laikā, tāds gaidāms viss rudens. Latvijas Vides ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra sinoptiķi prognozē, ka pūtīs ziemeļrietumu,
rietumu vējš, kas no rīta Kurzemē iegriezīsies no
dienvidrietumiem.

Tāpat tautas ticējumos teikts, ja rudenī ir skaists laiks, tad
būs agra ziema, bet ja rudenī ir daudz miglas, tad ziemā būs daudz
sniega. Ja rudeņos kurmji rok augstus rakumus, tad ziemā būs liels
sniegs.

Senie latvieši rudens atnākšanu svinēja Miķeļdienā –
29.septembrī. Miķeļi svinēti kā ražas svētki, kuros godināts Jumis
– auglības un pārpilnības simbols.

Saskaņā ar ticējumiem labībai šajā laikā jau bija jābūt
nopļautai un savestai zem jumta. Miķeļa dienā zemnieki ziedoja
vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu. Uz svētku galda
noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai, visbiežāk,
sivēnu, kas barots īpaši šai dienai un nosaukts par Miķelīti.

Astronomiskais pavasaris šogad iestājās 20. martā pulksten
19.32, bet ziemas saulgrieži būs 22. decembrī pulksten 1.38.

Latvijā pāreja no vasaras laika notiks 31. oktobrī, naktī no
sestdienas uz svētdienu, pulksten 4, kad pulksteņa rādītāji būs
jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Pāreju uz vasaras laiku un
atpakaļ Latvijā nosaka 2001. gada 9. janvāra Ministru kabineta
noteikumi par pāreju uz vasaras laiku. Atbilstoši noteikumiem marta
pēdējā svētdienā pulksten 3 pulksteņu rādītājus pagriež par vienu
stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā pulksten 4 – par
vienu stundu atpakaļ.

LETA