Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajās jauniešu darba praksēs praksi sākuši 1083 jaunieši un ar 514 darba devējiem noslēgti līgumi par jauniešu nodarbināšanu, aģentūru LETA informēja NVA.
Praksei kopumā pieteikušies 2473 bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem. NVA dati liecina, ka šā gada 31.augustā valstī kopumā bija reģistrēti 24 025 bezdarbnieki šai vecuma grupā.
Visvairāk jauniešu bezdarbnieku darba prakses gaitā apgūst lauksaimnieka, intervētāja, veikala pārdevēja, grāmatveža palīga, datu ievades operatora pienākumus. Apgūstamo profesiju vidū ir arī biroja administrators, lauku tūrisma speciālists, tūrisma organizators, projekta administrators, projekta vadītāja asistents, namu apsaimniekotājs un citas.
Aktivitāte «Jauniešu darba prakse» tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Kompleksi atbalsta pasākumi» laikā no šā gada 1.augusta, lai jaunieši bezdarbnieki praktiskās apmācības ceļā varētu iegūt nepieciešamo darba pieredzi, kas viņiem palīdzētu atrast pastāvīgu darbu.
Jauniešu darba praksē var piedalīties bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar pamata, vidējo vai augstāko izglītību, kuri pēc izglītošanās nav sākuši strādāt vai kopējais darba stāžs nav ilgāks par sešiem mēnešiem un iepriekš viņi nav piedalījušies citos NVA nodarbinātības pasākumos.
Darba prakses laikā jaunietim tiek maksāta ikmēneša stipendija 120 latu apmērā par attiecīgā mēneša prakses vai teorētiskās apmācības dienām. Tāpat jaunietim paredzētas obligātās veselības pārbaudes un apdrošināšana pret iespējamiem nelaimes gadījumiem darba prakses laikā.
Viena jaunieša bezdarbnieka darba prakses ilgums pie darba devēja ir no sešiem līdz 12 mēnešiem. Ja darba prakse laiks pārsniedz sešus mēnešus, darba devējs norīko praktikantu uz teorētiskajām apmācībām, kas nepieciešamas, lai pilnveidotos praktizējošā profesijā. Izdevumi teorētiskajām apmācībām paredzēti ne vairāk kā 300 latu apmērā par vienu prakses vietu.
Praksē var piedalīties arī jaunieši ar invaliditāti, jo projekta laikā iespējams veikt darba prakses vietas pielāgošanu, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu darba prakses vietu. Nepieciešamības gadījumā tiek segti izdevumi par surdotulka un asistenta pakalpojumiem jaunietim ar invaliditāti.
NVA direktore Baiba Paševica stāsta, ka šī ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām nodarbinātības aktivitātēm visā Latvijā. Īpaši viņa pateicas par atsaucību tiem 514 darba devējiem, kas aktīvi sadarbojas ar NVA filiālēm, lai jaunieši pēc iespējas ātrāk varētu sākt apgūt darba iemaņas, teorētiskās un praktiskās zināšanas konkrētajā arodā.
LETA