7.2 °C, 1.9 m/s, 81.7 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValsts funkciju izvērtējumu nodod FM; iespējamie samazinājumi joprojām neskaidri
Valsts funkciju izvērtējumu nodod FM; iespējamie samazinājumi joprojām neskaidri
09/09/2010

Apjomīgais valsts funkciju izvērtējums tiks nodots Finanšu ministrijai (FM), kura šo informāciju izmantos darbā pie nākamā gada valsts budžeta projekta, šodien pēc Reformu vadības grupas sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Apjomīgais valsts funkciju izvērtējums tiks nodots
Finanšu ministrijai (FM), kura šo informāciju izmantos darbā pie
nākamā gada valsts budžeta projekta, šodien pēc Reformu vadības
grupas sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis.

Līdz ar to joprojām nav skaidrs, vai tiks ņemti vērā Valsts
kancelejas ierosinājumi par iespējām samazināt izdevumus par
gandrīz 80 miljoniem latu. Vienlaikus ministrijas joprojām tiek
aicinātas iesniegt arī alternatīvus piedāvājumus gaidāmajai
izdevumu samazināšanai.

Dombrovskis atgādināja, ka nākamgad neizbēgami būs jāveic
budžeta konsolidācijas pasākumi 350-395 miljonu latu apmērā, no
kuriem vienu trešdaļu varētu veidot nodokļu ieņēmumu palielināšana,
bet divas trešdaļas – izdevumu samazināšana.

Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka papildu
priekšlikumus iespējamajiem izdevumu samazinājumiem iesniegušas
tikai Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija un FM. Pārējās
ministrijas tikai paudušas savu noraidošo nostāju pret jebkādiem
iespējamajiem izdevumu samazinājumiem.

Kā ziņots, Valsts kancelejas apkopotajā valsts pārvaldes
funkciju izvērtējumā lielākie ietaupījumi tiek saskatīti un
piedāvāti atbalsta samazināšanā lauksaimniecībā, sabiedriskajā
transportā un kompensējamiem medikamentiem, liecina aģentūras LETA
rīcībā esošais funkciju audita ziņojums.

Funkciju auditā nākamā gada budžetā policijai piedāvāts
samazinājums par 5 234 114 latiem jeb 7,63%, robežsardzei – par 1
916 538 latiem jeb 9,66%, bet ugunsdrošības, ugunsdzēsības,
glābšanas un civilās drošības dienestiem – par 501 178 latiem jeb
1,84%.

Nacionālo bruņoto spēku atalgojumam un pārstāvju algošanai
ārvalstīs piedāvāts samazinājums par 1 441 550 latiem jeb 2,58%,
bet nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai paredzēto finansējumu
piedāvāts samazināt par 4 927 305 latiem jeb 8,18%.

Tiesu izpildītāju un juridiskās palīdzības jomā tiek saskatīts
iespējams izdevumu samazinājums par 193 412 latiem jeb 9,47%,
savukārt Iekšlietu ministrijas īpašumu pārvaldīšanā un lietisko
pierādījumu glabāšanā un Aizsardzības ministrijas militārās
izlūkošanas jomā saskatīts iespējamais samazinājums par 2 618 082
latiem jeb 11,94%.

Valsts atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai,
lauksaimniecības risku fondu un citus atbalsta pasākumus mežu
nozarē un zivsaimniecībā piedāvāts samazināt par 6 896 285 latiem
jeb 27,63%.

Dotācijas sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanai un
zaudējumu segšanai, kā arī lidostai «Rīga» tiek piedāvāts samazināt
par 7 645 522 latiem jeb 13,05%, bet finansējumu tūrisma
attīstībai, datordrošībai, pasta darbībai, pašvaldību un reģionu
pārvaldes pakalpojumiem tiek piedāvāts samazināt par 1 437 563
latiem jeb 24,07%. Mērķdotācijas autoceļiem un to pārvaldīšanai
piedāvāts samazināt par 4 511 461 latu jeb 5,03%.

Funkciju audita ziņojumā komisija piedāvā samazināt bāzes
izdevumus budžeta programmā kompensējamiem un retiem medikamentiem
par 7 466 219 latiem jeb 10,32%. Tāpat iespējas budžeta līdzekļu
taupīšanā tiek saskatītas sporta medicīnas nodrošināšanā – par 21%
– un infekcijas slimību specifiskā diagnostikā, ārstēšanā un
profilaksē – par 10%.

Finansējumu sportam piedāvāts samazināt par 2 114 606 latiem jeb
19,58%, muzejiem un izstādēm – par 981 267 latiem jeb 7,31%,
teātriem, izrādēm un koncertdarbībai – par 1 485 375 latiem jeb
13,21%, filmu nozarei – par 313 203 latiem jeb 30%, bet kultūras
procesu veicināšanai un pieminekļu aizsardzībai – par 704 174
latiem jeb 13,72%.

Augstākajai izglītībai finansējumu piedāvāts samazināt par 5 657
329 latiem jeb 9,51%, bet koledžām – par 701 707 latiem jeb
13,01%.

Valsts sociālo pabalstu jomā tiek saskatīti iespējami
ietaupījumi 4 770 984 latu jeb 4,63% apmērā, sociālajā aizsardzībā
darba nespējas gadījumā – par 1 912 345 latiem jeb 0,7%, bet
atbalstu bezdarba gadījumā piedāvāts samazināt par 616 500 latiem
jeb 0,54%.

Ministru kabineta un ministriju centrālo aparātu budžetā
lielākais iespējamais samazinājums – par 706 573 latiem jeb 28,53%
– tiek saskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijā. Ekonomikas ministrijā tiek saskatītas budžeta bāzes
fiskālās konsolidācijas iespējas par 448 677 latiem jeb 15,01%,
savukārt pārējās ministrijās piedāvātais budžeta samazinājums
nepārsniedz 10%.

LETA