Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kā arī Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārajā departamentā pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka pēc palīdzības vēršas arvien vairāk Latvijas valsts piederīgo, kuri ir apkrāpti un lūdz palīdzību atgriezties mājās, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Šajos gadījumos darbu ir solījušas gan Latvijas darbā iekārtošanas aģentūras, gan cilvēki paši ir devušies uz ārvalstīm ar cerību atrast darbu, nepārzinot ekonomisko situāciju konkrētajā valstī, t.i., bezdarba līmeni, kā arī nepārvaldot svešvalodu. Ārzemēs mazāks risks nelegāli nodarbināt ir ārvalstniekus, jo gan valodas zināšanu trūkums, gan likumdošanas nepārzināšana neļauj apkrāptajiem darbiniekiem pilnībā izmantot savas tiesības, norāda ministrija.
Valstis, no kurām visbiežāk tiek saņemtas sūdzības par darba meklētāju apkrāpšanas gadījumiem, ir Īrija, Lielbritānija, Spānija, Itālija, Vācija, Zviedrija un Norvēģija.
Ņemot vērā, ka Latvijas valsts budžetā netiek paredzēti līdzekļi neatmaksājamas materiālās palīdzības sniegšanai personām, kuras ārvalstīs palikušas bez iztikas līdzekļiem, vēstniecība var palīdzēt sazināties ar radiniekiem un draugiem, lai meklētu iespējas cietušajam saņemt finansiālu palīdzību no Latvijas. Iespēju robežās apkrāptajām personām tiek meklēta pagaidu dzīvesvieta sociālās aprūpes centros, bet šie centri nereti ir pārpildīti ar imigrantiem un ne vienmēr spēj uzņemt papildu iemītniekus. Vēstniecība šādos gadījumos arī informē ārvalsts attiecīgās iestādes par nelegālas nodarbinātības gadījumu.
Piemēram, ārlietu dienesta rīcībā ir informācija par apmēram 30 Latvijas piederīgajiem, kuriem tika piedāvāts darbs ogu novākšanā Zviedrijā, 1000 kilometru attālumā no Stokholmas. Darba ņēmējiem tika solīts labs atalgojums, kā arī pēc sezonas darba beigšanas apmaksāt atpakaļceļa biļeti. Solījumi netika pildīti – darba diena ilgst 13 stundas, darba līgums nav noslēgts, dzīvošana nodrošināta kempingā. 20 Latvijas piederīgie saviem spēkiem jau atgriezušies Latvijā, taču 10 vēl palikuši, lai sakrātu naudu atpakaļceļam. Personas ir iebaidītas – neatklāj savu uzturēšanās vietu, darba devēja kontaktinformāciju, tādējādi nedz Latvijas vēstniecība Zviedrijā, nedz vietējā policija nevar pilnībā aizstāvēt personu tiesības un intereses, uzsver ĀM.
Savukārt Latvijas vēstniecībā Nīderlandē šī gada jūlijā vērsās divi Latvijas piederīgie, kuri vēlējās informēt par kādu Nīderlandes uzņēmumu, kas vervē darbam personas no Latvijas. Šobrīd uzņēmumā ir nodarbināti apmēram 30 Latvijas piederīgie, tiek plānots vest jaunus strādniekus no Latvijas. Par darbā iekārtošanu tiek pieprasīti 200 eiro (140 lati) no personas uz mutiskas vienošanās pamata. Darbiniekiem jāstrādā garas darba stundas, par darbu saņemot mazu atalgojumu.
Personām ar Nīderlandes uzņēmumu netiek noslēgti darba līgumi, tādējādi netiek maksāti arī nodokļi vietējā nodokļu pārvaldē. Tiek draudēts ar fizisku izrēķināšanos, ja netiks samaksāti 200 eiro par iekārtošanu darbā, tāpat netiek uzklausīti darba ņēmēji, kad tiek jautāts par nodokļu nomaksu un apsolīto darba algu. Pēc konflikta, kas izcēlās uzņēmuma teritorijā, tika atlaisti četri darbinieki un no katra tika izspiesti 200 eiro. Abu Latvijas piederīgo iesniegumi tika pārsūtīti Nodarbinātības valsts aģentūrai, kas apliecināja, ka tas ir pietiekams pamats, lai vērstos Nīderlandes kompetentajās iestādēs lietas izskatīšanai, informē ĀM.
Šī gada augustā Konsulārā departamenta rīcībā nonāca informācija par to, ka Vācijā policijas reida laikā celtniecības objektā tika aizturētas apmēram 17 personas, kuras strādājušas Dānijai piederošā celtniecības uzņēmumā. Starp aizturētajām personām bija arī Latvijas piederīgais. Aizturēšanas iemesls – darba devējs nebija noformējis darba atļaujas, kā arī nepieciešamos dokumentus celtniecības darbu veikšanai.
Personas tika atbrīvotas pret parakstu, ka uzņemas neveikt noteiktas darbības, citādi tiesībsargājošās iestādēm strādniekus nāktos deportēt uz izcelsmes valstīm. Latvijas vēstniecība Vācijā vairākas dienas nesekmīgi mēģināja sazināties ar aizturēto latvieti. Šonedēļ saņemta informāciju, ka Dānijas uzņēmumā nodarbinātais latvietis pagājušajā nedēļā ir atgriezies Latvijā, bet Vācijas kompetentās iestādes slēgušas dāņu uzņēmuma objektu.
ĀM norāda, ka biežāk pieļautās kļūdas ir darba līguma neesamība, nepareiza dokumentu noformēšana, kā arī uzticēšanās viltus piedāvājumiem.
Tāpēc ĀM iesaka pirms izceļošanas ļoti rūpīgi iepazīties ar nākamo darba devēju, atalgojumu, dzīvošanas apstākļiem, nepieciešamajiem izdevumiem, informēt ģimenes locekļus un draugus par jauno dzīvesvietu, parūpēties par rezerves finanšu līdzekļiem krīzes situācijai, reģistrēties ĀM Konsulārajā reģistrā, nodrošināties ar pases kopiju, apdrošināt dzīvību, veselību un mantu, kā arī iepazīties ar informāciju par dzīves dārdzību ārvalstīs, kas atrodama Nodarbinātības Valsts aģentūras mājaslapā www.nva.gov.lv.
LETA
11.8 °C,
1.9 m/s,
66.9 % 
11.8 °C,
1.9 m/s,
66.9 %