Pagājušā gada otrajā pusē un šā gada pirmajā ceturksnī vislielākie vidējie mēneša darba ienākumi bijuši tiem darba ņēmējiem, kas strādā tabakas izstrādājumu ražošanā – 3682 lati vidēji mēnesī, un gaisa transporta jomā – 1217 lati mēnesī.
Par to liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par iekšzemes nodokļu maksātāju – darba devēju nodarbināto darba ņēmēju vidējiem mēneša darba ienākumiem nozarēs atbilstoši NACE klasifikācijas divu zīmju līmenim 2009. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī un šā gada pirmajā ceturksnī.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone aģentūrai LETA sacīja, ka iepriekš veiktas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka, piesakoties uz valsts un pašvaldību iepirkumu, viens no kritērijiem ir vidējā darba alga nozarē, līdz ar to VID uzņēmies no darba devēju iesniegtajiem ziņojumiem izveidot statistiku par vidējām algām nozaru griezumā.
Tabulu VID izveidojis un publicējis to savā interneta mājaslapā, tajā norādot arī atalgojuma summu, kas atbilst 70% no nozarē nodarbinātās personas vidējiem mēneša darba ienākumiem.
Pētersone sacīja, ka tabulā arī pats nodokļu maksātājs var sekot atalgojumam nozarē, proti, ja pēc VID datiem 220 lati ir vidējā alga nozarē, bet viņš maksā 70 latus vai 80 latus, tad šim nodokļu maksātājam jārēķinās, ka VID var aiziet pārbaudē un uz aprēķina pamata atalgojumu «piekoriģēt», starpību liekot samaksāt budžetā.
Pētersone akcentēja: nodokļu maksātājiem ir iespēja doties uz VID un pašiem precizēt iepriekš iesniegtos ziņojumus. Viņa skaidroja, ka pat tad, ja nodokļu maksātājs būs norādījis, piemēram, par 16 latiem mazāku summu, nekā VID aprēķinātā summa, kas atbilst 70% no vidējiem mēneša darba ienākumiem, nodokļu maksātājs nevarēs pretendēt uz valsts vai pašvaldības iepirkumu.
Tabulā, kas pieejama VID interneta mājaslapā, Ieņēmumu dienests apkopojis datus par 99 nozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem.
VID apkopotā informācija liecina, ka tikai divās nozarēs – tabakas izstrādājumu ražošanā un gaisa transporta jomā – nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi pārsniedz 1000 latus.
874 lati ir vidējie mēneša darba ienākumi finanšu pakalpojumu, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, jomā strādājošajiem, 830 lati ir ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbā iesaistītajiem, 827 lati ir vidējie mēneša darba ienākumi telekomunikāciju jomā nodarbinātajiem, 730 lati – datorprogrammēšanas, konsultēšanas jomā strādājošajiem, bet 651 lats ir vidējie mēneša darba ienākumi farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā nodarbinātajiem.
Kā ēku būvniecībā nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi norādīti 315 lati, inženierbūvniecībā nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir 492 lati, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā nodarbināto personu vidējie mēneša ienākumi, pēc VID datiem, ir 524 lati, dzērienu ražošanā nodarbināto ienākumi ir 584 lati, mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus, nodarbināto vidējie mēneša ienākumi ir 250 lati, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir 300 lati.
Pārtikas produktu ražošanā nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir 311 lati, izdevējdarbībā nodarbināto personu vidējie mēneša darba ienākumi ir 391 lats, kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā nodarbināto vidējie mēneša ienākumi ir 282 lati, radio un televīzijas programmu izstrādē un apraidē nodarbināto – 577 lati, bet reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēju vidējie mēneša ienākumi ir 501 lats.
Vismazākie vidējie mēneša darba ienākumi ir jēlnaftas un dabazgāzes ieguvē nodarbinātajiem – vidēji 26 lati mēnesī, 47 lati ir vidējie mēneša darba ienākumi pašpatēriņa preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā individuālajās mājsaimniecībās nodarbinātajiem, bet 182 lati – datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta jomā nodarbinātajiem un ādas izstrādājumu ražošanā strādājošajiem, liecina VID apkopotā informācija.
LETA