Latvijā

Satversmes tiesa (ST) šodien pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atzina par neatbilstošu pamatlikumam pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un pensiju samazinājumu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem, informē ziņu aģnetūra LETA

Satversmes tiesa (ST) šodien pilnībā apmierināja
pensionāru prasības un atzina par neatbilstošu pamatlikumam pensiju
samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un pensiju
samazinājumu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem, informē ziņu
aģnetūra LETA.

Likumdevējam ir dots laiks ne vēlāk kā līdz 2010. gada martam, kurā
jāizstrādā kritēriji, kā minētos ieturējumus pensionāriem atmaksāt.
Par galējo ieturējumu atmaksas termiņu noteikts 2015. gada 1.
jūlijs.
ST tiesnese Kristīne Krūma šodien skaidroja, ka tiesa pamatā
vērtējusi, vai nav tikušas pārkāptas tiesības uz sociālo
nodrošinājumu un tiesiskās paļāvības princips. Tiesa atzinusi, ka
Satversme negarantē personām tiesības uz konkrētu sociālā
nodrošinājuma apmēru, tomēr iedzīvotājiem ir jāgarantē sociālā
drošība.
Spriedumu ST nokļuvušie pensionāri sveica ar aplausiem un savās
uzrunās pateicās tiesai.
Tā dēvēto «pensiju lietu» 23. novembrī rakstveida procesā – bez
lietas dalībnieku piedalīšanās un viņu uzklausīšanas tiesas sēdē –
uzsāka izskatīt seši ST tiesneši un tiesas sastāva priekšsēdētājs
bija ST vadītājs Gunārs Kūtris, kurš spriedumu parakstīja
šodien.
Spriedums būs pieejams ST interneta mājas lapā, taču likumīgā spēkā
tas stāsies pēc publicēšanas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».
Saeimā pieņemtais likums «Par valsts pensiju un valsts pabalstu
izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam», kas
paredzēja atņemt nestrādājošajiem pensionāriem 10% un
strādājošajiem pensionāriem 70% no aprēķinātās un uz mūžu
piešķirtās vecuma pensijas, stājās spēkā 1. jūlijā.
Pensiju samazinājumu ST apstrīdēja gan atsevišķi pensionāri, gan
pensionāru pārstāvji un viņu veidotas grupas. Vasaras vidū
pieteikumu iesniedzējiem savu kārtu sūdzības iesniegšanai nācās pat
stāvēt rindās. Jūlija beigās ST vērsās pie sabiedrības un lūdza
cilvēkus pieteikumus vairs neiesniegt, norādot, ka pieteikumu
skaits neietekmēs lietu rezultātus.
ST bija saņēmusi ap 9000 sūdzību, no kurām ievērojams skaits
neatbilda likuma prasībām par pieteikumu tiesai un tās nevar
izskatīt kā pieteikumus. Šīs sūdzības tika pievienotas ierosināto
lietu materiāliem, un ST solīja sūdzību iesniedzēju viedokli ņemt
vērā, izskatot lietas.
Sākotnēji ST ierosināja divas atsevišķas lietas, bet pēc tam vienā
apvienoja gan lietu, kas attiecas uz vecuma un saskaņā ar
nolikumiem piešķirto izdienas pensiju samazināšanu par 10%, gan arī
strādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par
70%.
ST pēc 140 pieteikumu iesniedzēju sūdzībām ierosināja lietu par
likuma «Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā
no 2009. gada līdz 2012. gadam» 2. panta pirmās daļas atbilstību
Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību
Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam.
Likuma «Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā
no 2009. gada līdz 2012. gadam» 2. panta pirmā daļa noteic
nestrādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazinājumu par
10%, bet šī paša likuma 3. panta 1. daļa noteic strādājošo
pensionāru pensiju samazinājumu par 70%.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska
republika, 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi
likuma un tiesas priekšā un nosaka, ka cilvēka tiesības tiek
īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, 105.pants garantē ikvienam
ir tiesības uz īpašumu, bet 109.pants noteic, ka ikvienam ir
tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un
citos likumā noteiktajos gadījumos.
Norādot uz ekonomiskiem apsvērumiem, kā arī to, ka lietā ir
pietiekami informācijas, lai tā nebūtu jāskata mutvārdu procesā –
ar lietas dalībnieku piedalīšanos, – un uz sēdi nebūtu jāaicina
visi pieteicēji, ST izšķīrās par lietas skatīšanu rakstveida
procesā.
Norādot, ka konstitucionālajā tiesā ierosinātajās lietās iesniegtie
atbildes raksti vērtējami kā lietas materiāli, ST, pretēji
iepriekšējai praksei, izlēma sabiedrību vairs neinformēt par to
saturu, tādejādi arī pensiju lietā Saeimas sniegtās atbildes saturs
nav zināms.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) decembra vidū Latvijas
Televīzijas raidījumā «100. pants» atzina: ja ST pensiju
samazināšanu atzīs par Satversmei neatbilstošu, valstij varētu
nākties pensionāriem atmaksāt ap 100 miljoniem latu. Labklājības
ministrija ir aprēķinājusi summas, kas būtu jāmaksā valsts
zaudējuma gadījumā.
Jautāts par to, kādā veidā valdība būtu spējīga atmaksāt šādas
summas, Augulis toreiz norādīja, ka prasības iesniedzējiem
labvēlīga sprieduma gadījumā «valstij savas saistības būs jāpilda,
jo saistoši lēmumi ir saistoši lēmumi». Attiecīgi tad valdībai būs
jāpieņem lēmumi, kādā veidā tas tiks darīts.
Partijas «Jaunais laiks» (JL) valdes priekšsēdētāja Solvita
Āboltiņa svētdien, 20. decembrī, ar JL frakcijas sabiedrisko
attiecību konsultantes Lailas Timrotas starpniecību medijiem
izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka pensionāriem pozitīva ST
sprieduma gadījumā nodrošinās pensiju izmaksu pensionāriem
pienākošajā apmērā.
Āboltiņa atzīmēja: lai kāds būtu ST spriedums, tā izpilde nav
diskutējama.

LETA