14.8 °C, 3.7 m/s, 83.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāParedzēs naudas sodus par nepamatotu slimības lapu izrakstīšanu
Paredzēs naudas sodus par nepamatotu slimības lapu izrakstīšanu
12/11/2009

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz uzlikt naudas sodu par pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē.

Saeima
šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus
Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz uzlikt naudas
sodu par pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē.

Saistībā ar palielinātajām sankcijām un
atsevišķi izdalīto pārkāpumu darbnespējas ekspertīzē paredzēti arī
grozījumi likumprojekta 26. panta pirmajā daļā, lai kā izņēmumu
noteiktu fiziskai personai soda apmēru virs 500 latiem par
atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas
izdarītiem pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē.

Šādas izmaiņas esot nepieciešamas, jo saskaņā
ar Veselības inspekcijas datiem īpaši strauji ir pieauguši
pārkāpumi darbnespējas ekspertīzē – 2006. gadā no 283 iesniegumiem
par nepamatoti izsniegtām slimības lapām pamatots bija 51, 2007.
gadā no 398 iesniegumiem – 60, bet 2008. gadā no 286 iesniegumiem –
68. Vienlaikus slimības pabalstu izmaksai katru gadu tiek novirzīti
arvien lielāki līdzekļi, kas izskaidrojams gan ar sabiedrības
vispārējo veselības stāvokli, gan atsevišķos gadījumos darba ņēmēji
nepamatoti izsniegtās darbnespējas lapas izmanto negodprātīgi,
tādējādi mērķis ir izskaust šādu ārstniecības personu apzināti
prettiesisku rīcību un nepieļaut nepamatotu izdevumu tērēšanu no
valsts sociālā apdrošināšanas speciālā budžeta.

Nacionālās trīspusējās sadarbības
padomes sniegtie dati apliecina, ka 2008. gadā viena slimības
gadījuma izmaksa dienā bija
33,45 lati,
slimības gadījuma gada vidējais ilgums bija 45 dienas, savukārt
viena slimības gadījuma vidēja izmaksa bija apmēram

1505 lati.

APK tiks veikti arī citi grozījumi. Pašlaik
likumā ir noteikts, ka administratīvo sodu var uzlikt četru mēnešu
laikā no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas vai arī ne
vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne
vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Patērētāju
tiesību aizsardzības centra pieredze rāda, ka atsevišķu pārkāpumu
izskatīšana patērētāju tiesību aizsardzības jomā četru mēnešu laikā
neesot iespējama.

Likumā tiks noteikts, ka par
administratīvajiem pārkāpumiem sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru
mēnešu laikā no uzraudzības iestādes lēmuma par lietvedības
uzsākšanu administratīvajā pārkāpuma lietā pieņemšanas dienas, bet
ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, tādējādi
paredzēts novērst situācijas, kad Patērētāju tiesību aizsardzības
centram faktiski neesot iespējams izskatīt administratīvā pārkāpuma
lietu četru mēnešu laikā. Par ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma
sniedzēja izdarītiem iespējamiem pārkāpumiem parasti ziņo
patērētājs, bet iestādei nepieciešams noskaidrot sniegto ziņu
patiesumu, kā arī ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja
viedokli par patērētāja sniegto informāciju, līdz ar to pieņemt
lēmumu četru mēnešu laikā faktiski neesot iespējams.

Kodeksa pašreizējā redakcija nenodala
pārkāpumus par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas noteikumu
neievērošanu, tādējādi rodas situācija, kad gan par rakstveida
informācijas nesniegšanu komplekso tūrisma pakalpojumu jomā, gan
par komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu,
nenodrošinot klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, uzliek
naudas sodu. Šāda panta redakcija neatbilstot samērīguma
principam.

APK tiks papildināts ar atbildību par tādu
mērīšanas līdzekļu, kuriem nav veikta kalibrēšana, lietošanu. Tāpat
paredzēts izslēgt APK 156. pantu, jo pašlaik šai normai esot tikai
deklaratīvs raksturs un pēc pārkāpuma izdarīšanas faktiski ir
neiespējami pierādīt faktu, ka patērētājam netika izsniegts
darījumu apliecinošs dokuments.

Kodekss tiks papildināts ar atbildību par
drošuma prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu izplatīšanu
tirgū, tādējādi uzsverot ražotāja atbildību par šādu preču
izplatīšanu. Likumā tiks būtiski palielināts soda apmērs, ņemot
vērā, ka ķīmisko vielu atļautā daudzuma pārsniegšana precēs ir
pielīdzināma drošuma prasību pārkāpšanai, kas uzskatāmi par
būtiskiem pārkāpumiem un pašreizējais soda apmērs nav samērīgs, lai
nodrošinātu drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai,
kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un
pakalpojumu sniegšanu.

Grozījumi izslēgs administratīvo atbildību par
katru posmu patērētāju sūdzību par līguma noteikumiem neatbilstošām
precēm vai pakalpojumiem izskatīšanas kārtībā. Patērētāju tiesību
aizsardzības centra pieredze rādot, ka šī norma būtiski apgrūtinot
darbu, jo vienā lietā var būt jāpieņem vairāki lēmumi gan saskaņā
ar Administratīvā procesa likumu, gan APK, kas nelietderīgi
palielinot darba apjomu, kā arī liedz ražotājiem, pārdevējiem vai
pakalpojuma sniedzējiem aizstāvēt savas tiesības, piemēram,
gadījumos, kad viņi nepiekrīt ekspertīzes slēdzienam.

Tāpat likumā tiks paredzēta atbildība par
normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu,
slēdzot ar patērētājiem līgumus dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas
daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.

APK tiks papildināts ar pantu, kas noteiks
sodu par pieļaujamo vibrācijas lielumu dzīvojamo un publisko ēku
telpās pārkāpumiem. Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei
veiks kontroli pār tādu objektu darbību, kas rada vibrāciju,
tādējādi radot risku iedzīvotāju veselībai.

LETA