Par godu Latvijas armijas 90. gadadienai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju, atskatoties arī uz Latvijas militārās kartogrāfijas 90 pastāvēšanas gadiem, ir izveidojusi Brīvības cīņu piemiņas vietu interaktīvo karti.
Karte ir veidota, lai varētu parādīt, kur dabā atrodas pieminekļi un piemiņas vietas tiem Latvijas armijas karavīriem, kuri Brīvības cīņu (1918 – 1920) laikā spēja atbrīvot mūsu zemi no visiem ienaidniekiem. Karte veidota arī kā aicinājums atcerēties un kopt savas valsts vēsturisko mantojumu, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš.
Karte sniedz ieskatu pieminekļu un piemiņas zīmju tapšanas un atklāšanas vēsturē, kā arī informāciju par katra konkrētā objekta atrašanos dabā. Tajā atzīmēts 91 objekts, taču kopējais Atbrīvošanas cīņām veltīto piemiņas zīmju skaitlis ir daudz lielāks.
Kartes ierobežotais lielums nav ļāvis tajā parādīt visas daudzās baznīcās, kapos un uz ēkām izvietotās piemiņas plāksnes un zīmes. Daudzi vēsturiski objekti padomju un vācu okupācijas laikos ir gājuši bojā. Kartes veidotāji par savu uzdevumu uzskatīja atdot pienācīgu godu arī citu valstu un tautu karavīriem veltītajiem pieminekļiem Latvijas teritorijā – Igaunijas, Polijas, Lietuvas, jo šo valstu karavīri cīnījās plecu pie pleca ar latviešu karavīriem par mūsu zemes brīvību.
Piemiņas vietas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem un šo cīņu notikumiem veltītus pieminekļus Latvijā sāka iekopt un celt tūlīt pēc pašu Atbrīvošanās cīņu beigām. 1923. gadā Latvijas valdība pieņēma likumu par vēsturiskām kauju vietām un pieminekļu aizsardzību, ar kuru par vēsturiskām un aizsargājamām uzskatīja kauju vietas Latvijā, kā arī kritušo karavīru kapu vietas.
1932. gadā pieņēma noteikumus par pieminekļu aizsardzību, saskaņā ar kuriem par aizsargājamiem pieminekļiem uzskatīja arhitektūras un skulptūras formās celtas piemiņas zīmes, kauju un kapu vietas, ar kurām saistīti vēsturiski notikumi. Liela daļa no šiem pieminekļiem un piemiņas zīmēm cieta vairāk nekā piecdesmit gadus ilgušajā padomju okupācijas laikā. Padomju vara centās no tautas apziņas iznīdēt jebkuru atmiņu par savu valsti un saviem varoņiem, uzsver ministrija.
LETA