15.2 °C, 3.9 m/s, 80 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāStarptautiskie aizdevēji neapliekamā minimuma samazināšanu rosina aizstāt ar progresīvo ienākumu nodokli
Starptautiskie aizdevēji neapliekamā minimuma samazināšanu rosina aizstāt ar progresīvo ienākumu nodokli
03/11/2009

Starptautiskajiem aizdevējiem ir iebildumi pret ar nodokļiem neapliekamā ienākuma minimuma pazemināšanu un tā vietā viņi rosina ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Starptautiskajiem aizdevējiem ir
iebildumi pret ar nodokļiem neapliekamā ienākuma minimuma
pazemināšanu un tā vietā viņi rosina ieviest progresīvo iedzīvotāju
ienākumu nodokli, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijā sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Pēc Ministru prezidenta vārdiem, tāpat
aizdevējiem esot šaubas, vai valdības plānotie pasākumi nav tikai
vienreizēji un vai nenotiek atsevišķu izdevumu pārnešana uz
nākamajiem gadiem.

Par nākamā gada budžeta izdevumu daļu
starptautiskajiem aizdevējiem iebildumi esot vairāk tehniski.

Savukārt finanšu ministrs Einars Repše
pieļāva, ka uz 2. lasījumu nākamā gada budžeta izdevumi var tikt
samazināti vēl būtiskāk. «Budžets nekādā gadījumā netiks
mīkstināts,» sacīja Repše.

Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien
ārkārtas sēdē lems par nākamā gada valsts budžeta projekta un to
pavadošo likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās.
Šodien
Saeima lems par budžeta nodošanu
izskatīšanai komisijās, bet ceturtdien, 5. novembrī, – par tā
pieņemšanu 1. lasījumā.

Repše pēc budžeta iesniegšanas Saeimā
žurnālistiem atzina, ka šis ir grūtākais pēckara laika budžets un
izstrādāts, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi. Tomēr, pēc viņa
domām, tam ir jābūt arī krīzes pārvarēšanas budžetam. Ministrs
piebilda, ka budžeta dēļ valdība nekritīs, jo ‘«Latvijas politiķi»’
krīzes apstākļos konsolidējas.

Finanšu ministrs atzina, ka par sagatavotā
budžeta atsevišķu izdevumu un ieņēmumu daļu ir iebildumi
starptautiskajiem aizdevējiem un viņi paši Latvijā varētu ierasties
novembra vidū.

Kā ziņots, valsts budžeta 2010. gada
ieņēmumi plānoti 3 781 888
682 latu
apmērā, bet izdevumi – 4 347 973 488 latu
apmērā.

Centrālās valdības budžeta deficīts nākamgad
plānots 5,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pašvaldību –
apmēram 1,7% no IKP.

Pēc Eiropas Komisijas korekcijām budžeta
deficīts varētu palielināties vēl par 1,5%, bet kopējais noteikti
nepārsniegs 8,5% no IKP.

Plānots apstiprināt mērķdotāciju apjomu
pašvaldībām 204 280
622 latu apmērā, tajā
skaitā pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības,
profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai
interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 155 716

842 latu apmērā, pašvaldību speciālajām
pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa
internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un
garīgās attīstības traucējumiem – 48 563
780
latu
apmērā.

Valsts budžeta dotācija pašvaldībām
likumā «Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu» noteikto normu
izpildei būs 9 852
897 latu
apmērā.

Maksimālais valsts parāds gada beigās
varēs sasniegt pēc nomināla 7 500 000
000
latu
. Finanšu ministrs 2010. gadā varēs valsts vārdā
sniegt galvojumus 100 646
000 latu
apmērā.

Tiks noteikts maksimāli pieļaujamais
budžeta izdevumu apjoms aizņēmēju atbalstam valsts galvoto
aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2010.gadā 4 041

511 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās
robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā
sniegto galvojumu parāda saistības 2010. gadā, ir novērtētas 227
611
144 latu apmērā, tai skaitā 226
321
513 latu par sniegtajiem valsts
galvojumiem par AS «Parex banka» saistībām.

Plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu
kopējo palielinājumu 50 000
000 latu
apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Izglītības un zinātnes ministrijai
finansējums studējošo un studiju kredītu dzēšanai būs 1 396

174 latu apmērā.

Saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo
apdrošināšanu» sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu
īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma
summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā – 66,23%,
invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā –
21,77%, nodarbinātības speciālajā budžetā – 11,11%, darba
negadījumu speciālajā budžetā – 0,89%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu
sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs šāds:
pašvaldību budžetiem – 80% apmērā, valsts budžetam – 20% apmērā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais
minimums būt
25 lati, iedzīvotāju
ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu –

25 lati mēnesī. Daudzbērnu ģimenei nodokļa
papildu atvieglojums būs desmit lati.

Prognozētie pašvaldību iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumi ir 624 302
108 latu
apmērā.

Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās
bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi, kultūras ministram
tiks atļauts pārskaitīt «Gaismas pils» projekta 2010.gada
finansējuma atlikumu Kultūras ministrijas apakšprogrammā «Latvijas
Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana» uz Kultūras ministrijas
projekta īstenošanai atvērto uzkrājošo norēķinu kontu Valsts
kasē.

Likuma «Par valsts budžetu 2010. gadam»
sagatavošanā izmantota IKP prognoze 11 891 500
000
latu
apmērā.

Tiks noteikts, ka vispārējā valdības budžeta
deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas
metodoloģijai 2011.gadā ir 6% no IKP un 2012.gadā ir mazāk nekā 3%
procenti no IKP.