Latvijā tikai 37% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu Latvijā, un sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies, liecina sabiedriskās domas pētījumu centraSKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.
Latvijā tikai 37% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu Latvijā, un sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.
Lai noskaidrotu, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāju viedokļi sakrīt ar politiskās elites mērķiem, pētījumu centrs SKDS augusta Latvijas iedzīvotāju aptaujā iekļāva attiecīgu jautājumu.
Saskaņā ar SKDS augustā veiktās aptaujas rezultātiem kopumā tikai 37% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, tai skaitā 13% pilnībā atbalsta un 24% – drīzāk atbalsta, turpretī nedaudz mazāk nekā puse jeb 48% iedzīvotāju eiro ieviešanu Latvijā neatbalsta, tostarp 25% – pilnībā neatbalsta, 23% – drīzāk neatbalsta.
Salīdzinot ar 2008. gadā veiktās aptaujas rezultātiem, šogad nedaudz palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta eiro ieviešanu Latvijā, tomēr kopumā eiro ieviešanas atbalstītāju īpatsvars šogad ir līdzīgs, kā laikā no 2003. līdz 2007. gadam.
Kā norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš, arī eiro ieviešanas pretinieku īpatsvars pēdējos gados bijis stabils – apmēram 50% līmenī.
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, vērojams, ka eiro ieviešanu salīdzinoši biežāk atbalsta gados jaunāki cilvēki (vecumā no 18 līdz 34 gadiem), iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie. Turpretī salīdzinoši retāk atbalstu eiro ieviešanai izteikuši iedzīvotāji ar pamatizglītību, nepilsoņi un lauku teritorijās dzīvojošie.
Kā norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš, jau ilgāku laiku viens no Latvijas Bankas un valdošās politiskās elites mērķiem ir iespējami ātra Latvijas pievienošanās eirozonai. Lai to paveiktu, Latvijai jāizpilda Māstrihtas kritēriji, kuri ietver arī tādus rādītājus kā zemu inflācijas un valsts budžeta deficīta līmeni, taču saistībā ar pašreizējo valsts ekonomisko un finansiālo krīzi, Latvijai atkal jau ir lielas grūtības izpildīt atsevišķus kritērijus, kā rezultātā iespējamā pāreja uz eiro ir atkal jau atvirzījusies uz tālāku nākotni. Tāpēc politiskajā elitē patlaban radusies doma lūgt Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas ļaut Latvijai pievienoties eirozonai, neizpildot atsevišķus kritērijus, vai arī šos kritērijus atvieglot.
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptauja veikta no 14. līdz 29. augustam, ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā aptaujājot 1011 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz 3% robežas.
LETA
16.7 °C,
7.6 m/s,
84.5 % 
16.7 °C,
7.6 m/s,
84.5 %