Valsts varētu ierobežot sociālo pabalstu maksimālo apmēru, lai apkarotu pabalstu izkrāpšanu, taču negrasās atjaunot gada sākumā atceltos sociālās iemaksas griestus, ziņo «Dienas bizness».
Labklājības ministrs Uldis Augulis atzinis, ka jautājums par sociālo pabalstu izkrāpšanas ierobežošanu vēl tiks apspriests 2010. gada valsts budžeta kontekstā un, visticamāk, tā dēvētie socnodokļa griesti pagaidām tā arī netiks atjaunoti. Tā vietā varētu tikt noteikti sociālo pabalstu, proti, bezdarbnieku, maternitātes un vecāku pabalstu maksimālā apmēra ierobežojumi.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālais apmērs 2008. gadā bijis 29 600 lati gadā, 2009. gadā tas bija plānots 39 400 lati gadā, taču gada sākumā tas tika atcelts līdz 2013. gadam.
«Ja tiek noteikti izmaksu ierobežojumi, nav nekādas jēgas noteikt sociālo iemaksu griestus,» norādījis Augulis, piebilstot, ka gadījumu, kad radušās aizdomas par sociālo pabalstu mākslīgu «uzpūšanu», nemaz nav tik daudz.
Valdība jau uzdevusi Labklājības ministrijai detalizēti izvērtēt sociālās aizsardzības jomai paredzētos izdevumus, īpašu uzmanību pievēršot bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanas kritērijiem.
Pret šādu ieceri kategoriski iebilst Ārvalstu investoru padome (ĀIP). Padomes nodokļu jautājumu darba grupas vadītāja auditorkompānijas «Ernst&Young» nodokļu departamenta vecākā projektu vadītāja Kristīne Jarve laikrakstam paudusi, ka «tā pilnīgi noteikti nebūtu taisnīga pieeja – likt cilvēkiem maksāt sociālo nodokli, bet ierobežot viņu iespējas saņemt sociālos pabalstus, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz
konkrēta cilvēka veiktajām sociālajām iemaksām».
Arī «PriceWaterhouseCoopers» nodokļu menedžere Gunita Pužule norādījusi, ka tādā gadījumā «valstij jāveic grozījumi normatīvajos aktos, skaidri norādot, ka pēc būtības šobrīd maksājam sociālo nodokli, apmaiņā pret kuru sociālās apdrošināšanas pakalpojumi var būt, bet var arī nebūt.»
«Šobrīd diemžēl ir tā – kamēr lielās sociālās iemaksas tiek maksātas, valsts institūcijām iebildumu nav, turpretī, tikko jāizmaksā maternitātes vai bezdarbnieka pabalsts, kas aprēķināts, pamatojoties uz faktiski veiktajām lielajām sociālajām iemaksām, tā attiecīgajām valsts iestādēm uzreiz rodas aizdomas par krāpniecību,» paudusi Pužule.
Delfi.lv