Ja vakariņās vēlies kārtīgu beku mērci, pie bekām, ja dodies uz tirgu nevis mežu, vari tikt tikai būdams agrais pircējs. Pusdienas laikā pilsētas centra tirdzniecības vietās – Lielajā un Driksas ielā – nopērkamas vairs tikai gailenes. Bekas un apšu beciņas arī mežā esot retums, ko var uziet vien ļoti rūpīgi meklējot.
Ritma Gaidamoviča
Jau vairāk nekā mēnesi jelgavniekiem iespējams iegādāties īstas, Latvijas mežos salasītas sēnes. Portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ dodas pie sēņu tirgotājiem un jautā gan to, kā tirgošanās notiek, gan arī naivi mēģinām izzināt kādas labu sēņu vietas.
Tirgotāja no Jelgavas Alīna portālam http://www.jelgavasvestnesis.lv/ atklāj, ka Jelgavas apkaimes mežos sēnes esot dikti rūpīgi jāmeklē, nav tā, ka apsēdies un tik griez un liec spaini vai grozu pilnu. Savukārt dobelniece Ļusja stāsta, ka Dobeles apkaimē vīrs katru dienu pa vairākiem spaiņiem salasa, jāteic gan, ka vīram jau ir zināmas vietas, kur sēnes tiek lasītas regulāri. Šeit gailenes esot daudz, taču ar bekām bēdīgi, tās sausuma dēļ neesot. Runājot par tārpiem, sēnes visus gadus tārpainas tāpēc liela atšķirība neesot vērojama arī šajā gadā.
Vidējā cena par vienu litru gaileņu ir nepilni divi lati. Nomaļākos ielu tirdziņos sēnes dabūjamas lētāk, bet Driksas ielā, kur apgrozās vislielākais cilvēku skaits, tās ir nedaudz dārgākas nekā citviet.
Sēņu tirgotājas atzīst, ka cilvēki sēnes pērk, bet interese neesot pārāk liela, jo tagad cilvēkiem primārāk esot sagatavot bērnus skolas gaitām, tāpēc atsakās no liekiem tēriņiem. Turklāt ir arī tādi, kas gan sava prieka, gan arī lieku tēriņu aiztaupīšanas dēļ labprātāk paši doties uz mežu sēnes lasīt, nevis tās pirkt.
Taujājot, kā ar meža ogām, kundzes atzīst, ka brūklenes un dzērvenes būšot, taču tagad tās vēl nedaudz par zaļu.