7.6 °C, 5.7 m/s, 82.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAndris Rāviņš: «Pilsēta ir vērtība, kas mūs vieno»
Andris Rāviņš: «Pilsēta ir vērtība, kas mūs vieno»
22/12/2016

«Mums, jelgavniekiem, pilsēta ir daudz kas vairāk nekā vieta telpā, tā ir vide, kurā dzīvojam un strādājam, laižam skolā savus bērnus, atpūšamies un spējam sajust šo neatkārtojamo un īpašo mājas izjūtu, kuru veidojam mēs visi kopā. Šogad esam radījuši vēl kādu nozīmīgu un paliekošu vērtību pilsētai, kas līdzīgi kā karogs vai himna mūs vieno, dara stiprākus un vairo kopības izjūtu, – Jelgavas lielo ģerboni. Tas pagājušajā nedēļā iekļauts Ģerboņu reģistrā, un tagad mūsu valstī tikai Rīgai un Jelgavai oficiāli ir savs lielais ģerbonis,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

«Šajā gadā jelgavnieki varbūt mazāk pilsētā varēja redzēt jaunu
objektu būvniecību vai vērienīgus rekonstrukcijas darbus. Lai sāktu
būvēt vai rekonstruēt, ir jāiegulda pamatīgs darbs projektu
izstrādē, finansējuma piesaistē, un tieši tas šogad ir bijis
apjomīgākais uzdevums, ko esam paveikuši. Taču tas mums jau
nākamgad ļaus redzēt reālus būvdarbus, sakārtojot bijušā
būvmateriālu kombināta teritoriju un apkārtnes ielas depo
mikrorajonā, rekonstruējot Loka maģistrāli no Aviācijas ielas
krustojuma līdz pilsētas robežai, tāpat nākamgad sāks būvēt
satiksmes termināli un jauno tirgu. Un tie ir tikai lielākie no
paredzamajiem darbiem,» uzsver A.Rāviņš. Jelgavas domes
priekšsēdētājs skaidro, ka šajā laikā ļoti būtiski mainījusies
Eiropas fondu finansējuma izlietošanas metodika – pašvaldību
vajadzības ir ieliktas ļoti striktos rāmjos, un šajā plānošanas
periodā atbalstu primāri var iegūt degradēto pašvaldības teritoriju
sakārtošanai. «Tas vēl nav viss – pašvaldībai ir jāspēj katram no
saviem projektiem piesaistīt uzņēmēju, kurš būtu gatavs pēc
sakārtošanas noteikto teritoriju attīstīt kā uzņēmējdarbības vidi,
ieguldot savus līdzekļus. Tas ir divtik grūts uzdevums, taču pirmie
sadarbības projekti mums jau veiksmīgi sāk īstenoties,» skaidro
A.Rāviņš.

Jūs domājat bijušā būvmateriālu kombināta
teritoriju?

Tieši tā. Tā ir 20 hektārus plaša teritorija, kur ir gatavs
ienākt loģistikas uzņēmums, kas vēlas nodrošināt kravu pārvadājumus
pa Lielupi no Jelgavas līdz Rīgai. Šī vieta piedzīvos pamatīgas
pārmaiņas. Jau šobrīd apzināmies, ka perspektīvā šis loģistikas
uzņēmums varētu nebūt vienīgais, kuram pēc sakārtošanas būtu
interese par šo teritoriju. Tāpēc mērķtiecīgi strādājam, lai tā
kļūtu pievilcīga arī citiem investoriem. Jau esam atraduši kopīgu
valodu ar uzņēmumu «Sadales tīkls», lai palielinātu maksimālo
elektrības jaudu šajā teritorijā, kas uzņēmējdarbībā ir būtiski.
Pēc projekta īstenošanas ne tikai būs sakārtota konkrētā
uzņēmējdarbības vide un radītas jaunas darba vietas, bet arī
rekonstruētas līdzās esošās ielas – Prohorova un Upes iela, kur
atjaunos brauktuves segumu, trotuārus, ierīkos apgaismojumu.

Vēl viens pašvaldības un privātā investora sadarbības
projekts ir topošais satiksmes terminālis un jaunais tirgus pie
stacijas. Vai arī šajā projektā nākamgad paredzami reāli
būvdarbi?

Jā, tiem vajadzētu sākties nākamā pusgada laikā. Patlaban
investors strādā pie tirgus koncepcijas izveides – tapušas
plānojuma skices, pašvaldība jau ir iepazīstināta, kur atradīsies
jaunā tirgus teritorija, kur – termināla ēka, stāvlaukumi, autobusu
stāvvietas. Ir skaidrs, ka šajā vietā būs ne tikai vienotais
autobusu un pasažieru dzelzceļa mezgls un tirgus, bet arī jaunas
tirdzniecības vietas un kinoteātris.

Kinoteātris ir viens no tiem objektiem, ko jelgavnieki
gaida jau gadiem. Vai tiešām varam teikt, ka beidzot tas pilsētā
ienāks?

Investora sniegtā informācija šobrīd to apstiprina – ir noslēgts
vienošanās līgums ar «Forum Cinemas», kas ir gatavs ienākt mūsu
pilsētā, tiklīdz vienotais satiksmes terminālis būs uzbūvēts. Tā ir
tāda kā ķēdes reakcija – jebkura sakārtota vide perspektīvā rada
uzņēmēju interesi. To jūtam arī Stacijas ielas apkārtnē –
pašvaldība sakārtoja infrastruktūru, viens liels investors ir
gatavs ieguldīt savus līdzekļus, un arī citi uzņēmēji sāk just, ka
šī teritorija attīstās. Jau šobrīd ir pirmie signāli par to, ka
stacijas apkārtnē sākas darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kuri
līdz šim varbūt nevienu neinteresēja.

Kāds ir kopējais pilsētas uzņēmēju
noskaņojums?

Nesen, tiekoties ar Igaunijas iekšlietu ministru, viņam jautāju,
kā Igaunijai izdodas nodokļos iekasēt tik daudz naudas – tā ir
mazāka valsts par Latviju, uzņēmēju arī ir proporcionāli mazāk, bet
nodokļu ieņēmumi – lielāki. Ziniet, ko atbildēja ministrs? «Mēs ar
uzņēmējiem strādājam, mēs viņus konsultējam, uzņēmējs nebaidās no
Valsts ieņēmumu dienesta – viņi ir sadarbības partneri.» Kas notiek
mūsu valstī? Šobrīd visi apspriež mikrouzņēmumus, bet vai jūs
zināt, ka tikai viena trešdaļa no visiem reģistrētajiem
mikrouz­ņēmumiem maksā nodokļus? Valsts ieņēmumu dienests nevis
konsultē, bet soda. Un, manuprāt, tas mūsu valstī pirmām kārtām ir
jāmaina, lai mainītos arī uzņēmēju noskaņojums, viņu vēlme strādāt
un attīstīties mūsu zemē.

Kamēr valsts vēl nav tam gatava, mēs Jelgavā esam spēruši pirmos
soļus. Pašvaldībai kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas
nodaļas vadītāju izdevās atrast veidu, kā dienesta speciālisti
regulāri varētu sniegt bezmaksas konsultācijas mūsu uzņēmējiem –
tie ir konsultatīvi semināri par konkrētām jomām reizi mēnesī
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā. Ir notikuši jau trīs
semināri, un zāle vienmēr bijusi uzņēmēju pilna – tātad mūsu pirmie
soļi ir pareizi.

Arī signāli no potenciāliem darba devējiem, kas būtu gatavi
ienākt Jelgavā, mums joprojām ir. Šobrīd Jelgavu kā savu iespējamo
atrašanās vietu izvērtē kāds ļoti augstas klases metālapstrādes
uzņēmums no Vācijas, kura galvenais kritērijs ir iespēja piesaistīt
kvalificētu darbaspēku. Uzņēmums plāno nodrošināt 400 darba vietas,
no kurām 100 būtu inženieriem. Tātad mums ir jāsaprot, ka pilsētai
jāspēj ne vien attīstīt uzņēmējdarbības vidi, bet arī dot
konkurētspējīgu izglītību mūsu jauniešiem. Tāpēc viens no mūsu
pamatuzdevumiem joprojām ir izglītības sistēmas sakārtošana
pilsētā.

Kas ir tuvākie darbi izglītības sistēmas pilnveidošanā
pilsētā?

Sava veida inventarizāciju izglītības sistēmā jau esam veikuši,
nosakot prioritāri attīstāmās specialitātes. Mūsu mērķis ir panākt,
lai pilna cikla izglītību jaunietis varētu iegūt mūsu pilsētā un
pēc tam šeit arī atrast savu nākamo darba vietu. Jau šobrīd to
secīgi ir iespējams īstenot, piemēram, kokapstrādē, kur koordinēti
darbojas Jelgavas tehnikums ar galdnieku apmācību programmām, Meža
un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts un LLU Meža
fakultāte, bet kokapstrādes inženieru vakances šobrīd piedāvā,
piemēram, jaunais koka paneļu māju ražotājs. Tāpat Jelgavas Amatu
vidusskola ar pavāru un konditoru specialitātēm un LLU Pārtikas
tehnoloģijas fakultāte, arī IT specialitāti sekmīgi var apgūt
Jelgavas tehnikumā un pēc tam pilnveidot LLU Informācijas
tehnoloģiju fakultātē. Līdzīgi ir ar metālapstrādi. Šie ir galvenie
virzieni, kurus turpināsim attīstīt.

Nākamajā gadā būtiskākās pārmaiņas gaida Amatu vidusskolu – tur
secīgi tiks atjaunota mācību materiālā bāze, lai audzēkņi savas
zināšanas turpinātu apgūt tikai ar jaunākās paaudzes iekārtām.
Tehnoloģijas strauji attīstās, tāpēc arī izglītības sistēmā mums ir
jāspēj nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģiju uzlabošanu, kas savukārt
ļauj paaugstināt mūsu izglītojamo kvalifikāciju.

Vēl viens nozīmīgs darbs nākamgad būs jauna stadiona un sporta
zāles būvniecība, kas perspektīvā kalpos Jelgavas tehnikuma un 4.
sākumskolas vajadzībām.

Tāpat no pašvaldības budžeta ievērojamus papildu līdzekļus
nākamgad prasīs tas, lai bērnudārza skolotājiem varētu nodrošināt
likumā noteikto algu palielinājumu – tie būs ap 1,5 miljoniem eiro
–, kā arī sabalansētu likumā noteikto finansējumu privātajiem
bērnudārziem un skolu tehniskajam personālam.

Viens no pēdējā laika sabiedrības apspriestākajiem
plānotajiem objektiem pilsētā ir veikala «Depo»
celtniecība.

Manuprāt, mēs par daudz uzmanības šobrīd pievēršam vienam
veikalam, kas tikai grasās nomāt telpas Jelgavā, bet aizmirstam par
galveno – ēku, ko viens investors vēlas būvēt uz sev piederošas
zemes. Veikals pilsētā šodien var ienākt, bet jau pēc gada –
aiziet, taču uzceltā ēka paliks pilsētā. Šobrīd tur ir veikals, bet
jau rīt var būt baseins. Tieši tāpēc pašvaldība skatās plašāk – mēs
esam izmantojuši visas iespējas, lai panāktu, ka investors Cukura
ielā 2 neuzceļ tipveida lielveikalu. Tas ir nebijis gadījums
Latvijā, kad pašvaldībai izdodas panākt, ka šāda līmeņa uzņēmums ir
gatavs atteikties no tipveida būves un maina ēkas arhitektonisko
risinājumu. Tiek rīkots konkurss, kurā iesaistās pazīstami Latvijas
arhitekti, viņu darbus vērtē Latvijas Arhitektu savienība un
izvēlas labāko – ja arhitektu konsilijam nebija pretenziju pret
ēkas vizuālo izskatu, tas taču kaut ko nozīmē!

Tāpat tiem, kuri uztraucas tikai par veikala «Depo» ienākšanu
pilsētā, būtu svarīgi aizdomāties par to, ka tās perspektīvā ir 120
jaunas darba vietas ar vidējo algu vismaz 690 eiro pēc nodokļu
nomaksas, kā arī pašvaldībai samaksāti nodokļi pusmiljona eiro
apmērā gadā.

Vēl viens projekts, par kuru pilsētā vēl pirms laika
runāts ne mazāk, ir Ziemeļu šķērsojums. Vai tā īstenošana ir
atlikta uz nenoteiktu laiku?

Tā noteikti nav. Šobrīd notiek Ziemeļu šķērsojuma ietekmes uz
vidi novērtēšana, ko saņemsim tikai nākamgad. Šādu lielu projektu
attīstības process ir ļoti garš un laikietilpīgs.

Tas neapšaubāmi ir arī finansiāli ārkārtīgi dārgs projekts
pilsētai, tāpēc šobrīd turpinām meklēt veidus, kā to perspektīvā
īstenot. Viens no variantiem varētu būt Ziemeļu šķērsojuma
realizācija līdz ar Jelgavas lidlauka teritorijas attīstīšanu un
privātā investora piesaisti. Pagaidām zināmu interesi par lidlauka
teritoriju ir izrādījusi Ķīnas loģistikas kompānija – sarunas gan
ir sākuma stadijā, tāpēc plašāk par to runāt būtu pāragri. Taču
pašvaldība turpina darbu šajā virzienā.

Vēl tikai gads, un Latvija sāks svinēt savu simtgadi.
Mēs jau dzirdam, kā Latvija 2018. gadā izskanēs pasaulē, bet par
to, kas notiks pašu mājās, pagaidām zināms ļoti maz. Vai Jelgavai
jau ir savs plāns Latvijas simtgades svinībām?

Protams, arī Jelgava gatavojas Latvijas simtgades svinībām, un
top svētku programma. Tas, ko šobrīd kopumā valstī jūtam līdz ar
šiem svētkiem, ir tāds zināms haoss – teju katru pasākumu kāds ir
gatavs pārvērst par simtgades svinībām. Mums Jelgavā gribētos, lai
šie svētki nekļūtu sadrumstaloti, tāpēc vēlamies radīt vismaz vienu
centrālu un paliekošu vērtību, kas arī pēc laika mums atgādinātu
par savas valsts 100 gadiem. Šobrīd tiek izstrādāts projekts
interaktīvam vides objektam «Laika rats». Tajā 14 metru rādiusā
metālā būtu attēloti desmit cilvēku silueti reālā augumā, kur katrs
simbolizētu desmit mūsu valsts gadus, un pie katra silueta lasāmi
desmitgades nozīmīgākie notikumi Latvijā. Tā būtu skaista un
paliekoša vērtība, ko mēs visi kopā varētu pasniegt  savai
valstij svētkos.

Foto: no JV arhīva